Moh'a'ker ('daudzu tautu sāpe' mežļaužu val.) ir no elementiem šķirtas, tomēr fiziski apdāvinātas un pārsvarā agresīvas būtnes, kuras sākotnēji ir mākslīgi radītas no dažādu tautu pārstāvjiem, bet vēlāk radījušas pēcnācējus savas "sugas" ietvaros. Pastāv daudzi moh'a'ker veidi, katram no tiem ir savas priekšrocības (spēks, ātrums, reģenerācijas spēja, elpošana zem ūdens, saasināti jutekļi un tamlīdzīgi) un savi trūkumi (pastiprināta ievainojamība pret uguni, aukstumu, skaņu, noteiktiem metāliem un tamlīdzīgi).
Pirmie moh'a'ker ir Zaļā mēra laikā (1313-1320 2L) no mežļaudīm radušies moh'a'moho, kuriem piemīt spēks, ātrums un reģenerācija, kā arī uzņēmība pret aukstumu un ledu. Otrā laikmeta beigās parādījušies citi moh'a'ker, piemēram, Plēsoņu Zemes iedzīvotāji Jūras Zvaigznē. Pastāv teorijas, ka daži zinātnieku grupējumi centušies radīt perfektus moh'a'ker, kuriem nebūtu nekādu vājību, tomēr tas tā arī nav izdevies.
Sabiedrība pārsvarā ir neiecietīga pret moh'a'ker viņu agresivitātes, kā arī dažādu vēsturisku iemeslu dēļ. Tomēr dažiem moh'a'ker veidiem raksturīgs, ka viņu fiziskais veidols ļoti maz atšķiras vai vispār neatšķiras no sākotnējās "mātes" tautas fiziskā veidola. Tādos gadījumos moh'a'ker var gadu desmitiem dzīvot savā "mātes" tautas sabiedrībā un neradīt aizdomas.